Koka plāksnesOša un ozola koka plāksnes Mēs ražojam līmētās koka plāksnes no cēlkokiem - oša un ozola. Tiek ražotas koka plāksnes gan no masīvkoka sagatavēm, gan plāksnes no stiķētām sagatavēm. Masīvkoka plāksnes ir 21/43 mm biezas, 630 mm platas un 900/1000/1200/1400/1600 mm garas. Stiķētās koka plāksnes ir 21/36/43 mm biezas, 620 mm platas un 3000 mm garas .Novērtējiet šī dabīgā materiāla neparasto enerģiju, kura vienmēr ir bijusi kopā ar mums mūsu dzīves interjeros.
Svarīgākais par līmētā koka plāksnēm... Līmēta koka plāksnes veiksmīgi aizvieto veselus dēļus, jo tām nav raksturīga raukšanās un samešanās – plāksnes ir izmēros stabilākas un neko nezaudē no koksnes stiprības. Taču līmēta koka izstrādājumi, tāpat kā no veseliem dēliem izgatavotie, jāsargā no mitruma, netīrumiem, tiešas saules starojuma iedarbības, šim nolūkam izmantojot krāsas, lakas vai eļļas pārklājumus. Plāksnes var būt līmētas no dēlīšiem, kas ir pilnā plāksnes garumā, vai arī sastiķētas no īsākiem dēlīšiem, līdzīgi parketam.
Izvēloties plāksnes interjeram (palodzēm, darba virsmām u.c.), kas veidotas no maziem dēlīšiem, parasti tās pārklāj ar necaurspīdīgu krāsu, lai nebūtu redzamas dēlīšu savienojumu līnijas. Interjera vajadzībām izmanto augstvērtīgas plāksnes, kas izgatavotas no dēļiem, kam izzāģētas zaru vietas un nav arī cita veida redzamu defektu. Būvniecībā un neredzamās mēbeļu konstrukcijās izmanto arī zemākas apstrādes kvalitātes plāksnes. Līmēta koka izstrādājumi ir remontējami. Salīdzinājumā ar kokskaidu un kokšķiedras plāksnēm tie ir mitrumizturīgāki, spēj nest lielāku slodzi, iespējami dažādi apstrādes varianti.
Līmētas koka konstrukcijas dod iespēju no nelieliem, ierobežota izmēra apstrādātiem kokmateriāla elementiem iegūt lielas, dažāda veida un formas telpiskās konstrukcijas, kas spēj izturēt ievērojamas slodzes. Līmētās koka konstrukcijas ir kārtains kompozīts materiāls, kas izgatavots no augstas kvalitātes zāģmateriāliem. Parasti izmanto koksni ar mitrumu no 7 - 15%, kas ir ļoti tuvu koksnes līdzsvara mitrumam – 12%. Līmētas koka konstrukcijas ir atšķirīgas no naglotām konstrukcijām.
Ražošanas procesā baļķus sazāģē plāksnēs. Turklāt izmēri tiek rēķināti tā, lai panāktu maksimālu materiāla izlietojumu. Pēc sazāģēšanas koksni ievieto žāvējamās kamerās, kur tā izžūst līdz 10 — 12% mitruma sastāvam. Tālāk plāksnes iet cauri vairākiem apstrādes etapiem. Tās ēvelē, kalibrē, piesūcina ar aizsargājošu sastāvu un noslēgumā līmē.
Sagatavoto un apstrādāto plākšņu (lameļu) līmēšanas procesam piemīt savas īpatnības. Speciālā līme iekļūst dziļi koksnes porās, tādējādi paaugstinot gatavo brusu izturību. Tajā pat laikā līme neietekmē koksnes dabisko gaisa apmaiņas procesu. Pie gatavu plākšņu savienošanas, to zāģējumu vietas novieto atšķirīgos virzienos, bet sānu lameles liek ar gadu gredzeniem uz ārpusi, kas nodrošina aizsardzību pret plaisāšanu. Pēc tam jau gandrīz gatavās brusas taisno un profilē. Tādējādi izgatavots materiāls iegūst izturību un cietību, kas var būt pat septiņas reizes augstāka, nekā tradicionālajam masīvkoka dēlim.
Līmēto koka plākšņu pozitīvās īpašības un trūkumi
.png) Apstrādājot koka virsmu ar aizsarglīdzekli, jāseko, lai koksne būtu sausa un tīra un to nebūtu sabojājušas sēnīšu slimības un kaitēkļi. Visos apstrādes posmos koksnes mitruma līmenis nedrīkst pārsniegt 20%. Ja apstrāde tiek veikta ārpus telpām, piemērotākais šim darbam būtu sauss un nedaudz mākoņains laiks, kad iespējams izvairīties no pārlieku saules starojuma. Apstrādei un aizsarglīdzekļa žūšanai paredzēto laiku vislabāk plānot uz dienas vidu, kad žūšanas procesu netraucētu rīta vai vakara rasa. Koksnes aizsarglīdzekļa uzklāšanas un žūšanas laikā ieteicamā gaisa un virsmas temperatūra ir +5...+30C, (vēlams apm. +18 C), gaisa relatīvais mitrums < 80. Plākšņveida materiālus pirms to izmantošanas vēlams pielāgot videi. - proti, ja šodien tiek atvesti plākšņu materiāli, Tiem vajadzētu ļaut vismaz diennakti nostāvēt tajos apstākļos, temperatūrā un mitrumā, kādā tie tiks ieklāti un izmantoti. Plāksnes jāieklāj vismaz ar 1 mm atstarpi, malā pie sienas atstājot 2 - 3 mm, jo atmosfēras mitruma un temperatūras svārstību iedarbībā tās gan saraujas, gan izplešas. Ja plāksnes saliktas cieši kopā, koksne piebriest un paceļas uz augšu. Koka konstrukcijas drīkst lietot ar nosacījumu, ka pastāvīgi vai ilgstoši periodiski mainīga apkārtējā gaisa temperatūra nepārsniedz 50 °C, ja tā izgatavota no līmētas koksnes.
.png){kind=small} .png)
|
.png)
.png)